4. Tautasdziesmas un Dziesmu svētku tradīcija (Rahvalaul ja laulupeo traditsioon)


Tautasdziesmas Dziesmu svētku repertuārā (Rahvalaul laulupidude kavas)

Jau kopš pirmajiem svētkiem tautasdziesmas ir iekļautas Dziesmu svētku programmā. Daži komponisti ir izmantojuši gan tautasdziesmu melodijas, gan arī tikai dažus no melodiju motīviem. Dziesmu svētku repertuārā ir bijušas arī tautasdziesmas, kuras komponisti ir muzikāli pielāgojuši polifoniskajam korim.
 

1860.gadi iezīmēja laiku, ko sauca par Igauņu Nacionālo Atmodu. Viens no tā laika galvenajiem pasākumiem bija Pirmie Igauņu Dziesmu svētki, kas norisinājās Tērbatā 1869. gadā no 18. - 20. jūnijam.  Pirmos Dziesmu svētkus organizēja Johans Voldemārs Jansens (Johann Voldemar Jannsen) un teātra "Vanemuine " biedrība. Šajos Dziesmu svētkos sapulcējās 51 vīriešu koris un pūtēju orķestri, kas kopā aptvēra 878 dziedātājus un mūziķus. Šis nozīmīgais notikums lika pamatu dziesmusvētku tradīcijai, kura ilgst jau gandrīz pusotru gadsimtu.
 

Igauņu Vispārīgie Dziesmu svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem Tallinas Dziesmu svētku estrādē. Dziedātgribētāju ir tik daudz, ka Dziesmu svētku estrāde nespēj visus uzņemt, tāpēc katru gadu notiek nopietns atlases process. Tikai labākajiem koriem un mūziķiem tiek dota iespēja piedalīties.
 

Klausītāju skaits jau vairākus gadus ir pārsniedzis vairāk nekā 100 000.
 

Katru gadu norisinās arī dažādi mazāka mēroga dziesmu svētki, piemēram, vīru dziesmu svētki, bērnu un jauniešu dziesmu un deju svētki, novadu dziesmu svētki, Seto mūzikas dienas utt.
 

Mūsdienās ir ieviesušās arī citas jaunas dziesmu svētku formas, piemēram, panku dziesmu svētku festivāls, dažādi rokmūzikas festivāli, nakts dziesmusvētki utt.
 

Vairāk par igauņu dziesmusvētkiem - http://laulupidu.ee/english/