2. Jaunākās tautasdziesmas  (Uuemad rahvalaulud)  

18. gadsimtā seno igauņu tautasdziesmu (regilaul) repertuārs sāka mainīties – galvenokārt ietekmējoties no jūras braucieniem, tirdzniecības sakariem, kaimiņu tautām un pat baznīcas. Melodijas kļuva sarežģītākas un ar lielāku diapazonu. Liela nozīme tika piešķirta gan mūzikas instrumentiem, gan garīgajām dziesmām.
 

Visplašākais tautasdziesmu vākšanas periods Igaunijā bija no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta pirmajai pusei. Pirmais igauņu tautasdziesmu vācējs bija folklorists un lingvists Jakobs Hurts (Jakob Hurt), kurš izdeva divos krājumos tautasdziesmu sēriju „Vana Kannel” (Vecā kokle). Viņš sistemātiski iedalīja tautasdziesmas pēc novadiem un dziesmu tipiem. Šādu topogrāfiski tipoloģisku principu ievēroja arī nākamie igauņu tautasdziesmu vācēji. Savukārt ar tautasdziesmu ierakstīšanu sāka nodarboties tikai 20. gadsimtā.  
 

Mūsdienās mēs tautasdziesmas galvenokārt dzirdam dažādos mūzikas ierakstos un mūziķu izpildījumā.