1. Senās tautasdziesmas (Vanemad rahvalaulud)

Ievads – tautasdziesmas  (Sissejuhatus – rahvalaul)

Igauņu mantojums lielākoties ir saglabājies kā tautasdziesmas un leģendas, kuras nodotas no paaudzes paaudzē. Jau kopš seniem laikiem tautasdziesmas ir bijušas neatņemama dzīves sastāvdaļa – darbos, rituālos, svētkos. Senās tautasdziesmas atšķiras no mūsdienu dziesmām ar ritmu, melodiju un viennozīmīgi arī ar savu viendabīgo skaņu. Ap 18. gadsimta sākumu igauņu arhaiskās tautasdziesmas (regilaul) sāka pamazām aizstāt ritmiskas tautasdziesmas un poētisks dziedāšanas stils. Mūsdienu dziesmas lielākoties saistāmas ar izklaides jomu.
 

Senās tautasdziesmas (Vanem rahvalaul - regilaul)

Igauņu arhaiskās tautasdziesmas jeb regilaul pauda cilvēku jūtas un domas, un aptvēra visu igauņu zemnieku dzīves stilu un domu pasauli, pavadot cilvēku no šūpuļa līdz kapam. Dziedāšana deva enerģiju un atviegloja darbu. Dziesmas bija cieši saistītas ar dabu, bet dzeja tika izmantota arī, lai izteiktu savas skumjas sarežģītās dzīves situācijās. Tika uzskatīts, ka dziesma var ietekmēt visu – dabu, cilvēkus, viņu ikdienas darbu un aktivitātes, kā arī aizsauli.
 

Kāpēc dziedāja? (Miks lauldi?)

Dziedāšana bija dabīga nepieciešamība izteikt sevi dažādos ikdienišķos veidos. Tā deva stimulu darba veikšanai un sniedza kopības sajūtu.
 

Kad dziedāja? (Millal lauldi?)

Dziesmas var iedalīt vairākās grupās, kad tās tika dziedātas –

I Tradicionālā svētku kalendāra dziesmas:

  • Mārtiņdienas un Katrīndienas dziesmas


     
  • Ziemassvētku dziesmas


     
  • Meteņu dziesmas
  • Lieldienu dziesmas
  • Jāņu dziesmas

II Ar ģimenes dzīvi saistītās dziesmas:

  • Kāzu dziesmas
  • Bērna piedzimšanas dziesmas
  • Šūpuļdziesmas
  • Bērnu dziesmas 

III Ar darbu saistītās dziesmas:

  • Ganu dziesmas
  • Ražas novākšanas dziesmas
  • Mājas darbus atspoguļojošas dziesmas


     
  • Šūpoļu dziesmas  


     

 IV Liriskas dziesmas par mājām un bērnību

V Dziesmas par dabu un cilvēku attiecībām

VI Ar spēlēm saistītas dziesmas – dziesmas pavadījumā dejo aplī vai viens aiz otra. Šīs dziesmas bija populāras visā Igaunijā, dažas no tām pat mūsdienās, piemēram, „Kes aias?” (Kas dārzā?)

Dažādos reģionos dziesmas atšķīrās. Piemēram, Ziemeļigaunijas dziesmas no Dienvidigaunijas dziesmām, Rietumigaunijas dziesmas no Igaunijas salu dziesmām. Savukārt Dienvidaustrumigaunijas Seto reģionā bija izplatītas pavisam atšķirīgas un savā ziņā unikālas dziesmas.


 

Kā dziedāja? (KUidas lauldi)

Visbiežāk senās igauņu tautasdziesmas (regilaul) dziedāja galvenajam solistam mijoties ar kori. Fona dziedātāji jeb koris atkārtoja solista daļu vai nu vārds vārdā, vai nedaudz citādāk.
 

Dziesmu melodijas (Laulu meloodia)

Senāko tautasdziesmu melodijā parasti lietoja 3-6 dažādas skaņas augstumus. Melodijas parasti bija samērā šaura diapazona. Melodijas bija vienbalsīgas, taču polifonija bija sastopama tikai Dienvidigaunijas tautasdziesmās.