1. Tautas mūzikas instrumenti (Rahvapillide liigid)

Tautas instrumenti un mūzika, kas saistīta ar tiem, ir neatņemama katras tautas kultūras daļa. Mūzikas instrumenti bija darbarīki, kas bija nepieciešami darbā gan medniekam, gan ganam. Daži no šiem instrumentiem tika arī izmantoti, lai atvairītu ļaunos garus.
 

Mūzika un instrumentu spēlēšana sniedz cilvēkiem relaksāciju un estētisku baudījumu. Mūzikas instrumenti pavada cilvēku visā viņa dzīvē. Svarīgi notikumi tiek svinēti ar mūziku. Instrumenti vienmēr sniedz mūziku dejām.
 

a) Pūšamie instrumenti (Puhkpillid)

Pūšamo instrumentu izgatavošanai tika izmantoti dabas materiāli, piemēram, miza, koks, niedres, māls, putnu kauli, dzīvnieku ragi, salmiņi, stiebri, lapas utt. Daži no instrumentiem bija nepieciešami tikai ganiem, un tos bija atļauts izmantot tikai laikā, kad lopi tika izdzīti ganībās.
 

Dūdas (Torupill) 

No niedrēm ir izveidots vislabāk pazīstamais igauņu pūšamais instruments – dūdas. 

„Torupilli Jussi polka“ (Dūdu Juškas polka) (Emmaste), izpilda Ketlina Megi (Cätlin Mägi)

Audio clip: Adobe Flash Player (version 9 or above) is required to play this audio clip. Download the latest version here. You also need to have JavaScript enabled in your browser.

 

Taures un ragi (Pasunad, sarved)

Koka taures un ragi tika pūsti no rīta ar ganāmpulku, atstājot mājas, un vakarā, atgriežoties ar ganāmpulku mājās. Tos izgatavoja no koku zariem vai saknēm.
 

 

 

Igauņu harmonikas (Igauņu akordeons, lõõtspill)

Sangastes polka, izpilda Juhans Upins (Juhan Uppin)

 

 

 

Pirmās harmonikas sasniedza Igauniju diezgan agri – ar jūrnieku un tirgotāju palīdzību. Pirmie instrumenti bija ar vienu vai divām pogu (taustiņu) rindām labajā pusē.
 

Akordeons (Akordion)

„Kilutuka löss” (Vändra), izpilda Tuliki Bartosika (Tulikki Bartosik) 

Audio clip: Adobe Flash Player (version 9 or above) is required to play this audio clip. Download the latest version here. You also need to have JavaScript enabled in your browser.


Pirmie akordeoni Igauniju sasniedza 19. gadsimta divdesmitajos gados, kad jūrnieki ieveda tos no Somijas, Zviedrijas un Vācijas. Akordeons bija un joprojām ir populārs mūzikas instruments. Tā muzicēšanas māksla tiek apgūta mūzikas skolās arī mūsdienās.
 

 

b) Stīgu instrumenti (Keelpillid)

Igaunijā visizplatītākie stīgu instrumenti ir dažādu veidu kokles (kannel) un vijoles. 20. gadsimta sākumā  diezgan strauji izplatījās arī ģitāras un mandolīnas.
 

Kokle (Kannel)

Kokle ir vecākais stīgu instruments Igaunijā. Tiek uzskatīts, ka kokle Igaunijā jau ir pazīstama aptuveni divus tūkstošus gadu. Igauņu mazā kokle tika izgatavota no koka, parasti no tukšas egles koka (dažkārt arī no priedes vai bērza) ar sešām vai septiņām stīgām. Stīgas tika izgatavotas no zirgu astriem, aitu zarnām vai metāla. Mūsdienās koklēm parasti ir 20-30 stīgas.
 

Vijole (Viiul)

„Unt aea taga – Isa luige lugu“, izpilda Krista un Raivo Sildoja

 

Audio clip: Adobe Flash Player (version 9 or above) is required to play this audio clip. Download the latest version here. You also need to have JavaScript enabled in your browser.

 

Vijole Igaunijas pilsētas sasniedza 17. gadsimtā, bet lauku reģionus – 18. gadsimtā. 19. gadsimtā vijoles sāka pamazām aizvietot dūdas, jo vijoles bija labākas jauno deju pavadījuma spēlēšanai. Dažkārt vijoles tika iegādātas, bet galvenokārt tās tomēr izgatavoja mājās. Mūsdienās vijole ir viens no populārākajiem tautas mūzikas instrumentiem.


 

Ģitāras, mandolīnas (Kitarr, mandoliin)

Šie mūzikas instrumenti kļuva populāri 20. gadsimta sākumā.
 

c) Ritma un sitaminstrumenti (Müra- ja rütmipillid)

Visizplatītākais ritma un sitaminstrumentu spēlēšanas veids Igaunijā ir sišana, kratīšana un skrāpēšana. Šos instrumentus izmantoja, lai dziesmām noteiktu enerģisku un regulāru ritmu. Arī, lai naktī atvairītu savvaļas dzīvniekus no saviem liellopiem, gani izmantoja sitamos instrumentus.
 

Vargans (Parmupill)

Polkas (Kullamaa, Tallina), izpilda Ketlina Megi (Cätlin Mägi)

 

Audio clip: Adobe Flash Player (version 9 or above) is required to play this audio clip. Download the latest version here. You also need to have JavaScript enabled in your browser.

 

 

 

Vargans nav gan sitaminstruments, taču tā princips ir līdzīgs sitamajiem instrumentiem: savas stingrības dēļ skaņu rada instrumenta materiāls. Iespējams, ka vargans ir nonācis Igaunijā ar vāciešu starpniecību. Senākais vargans Igaunijā tika atrasts no 13. gadsimta. 19. gadsimtā vargans bija plaši izplatīts Igaunijas ziemeļos un rietumos.

Pēdējā laikā vargans ir kļuvis īpaši populārs. Tā spēlēšanas mākslu var apgūt  Vīlandes Kultūras akadēmijā.

http://www.rahvamuusika.ee/?s=212